Supervīzija, tās mērķis
Kas ir supervīzija?
Supervīzija ir viens no efektīvākajiem un mūsdienīgākajiem veidiem, kā turpināt profesionāli pilnveidoties. Supervīzijā ne tikai gūst zināšanas, jaunu pieredzi, bet arī meklē konkrētus risinājumus noteiktām problēmām, atbrīvojas no vecajiem priekštatiem un redzējuma par problēmu, izveidojot jaunu redzējumu. Mūsdienās supervīzijas darbības loks sniedzas no darba ar gadījumu, grupas un komandas supervīzijas, līdz organizācijas konsultēšanai un tālākattīstībai.
Supervīzija ir konsultatīvs atbalsts jautājumos, kas saistīti ar darbu un profesionālo darbību, profesionālā pilnveide mūža garumā, spēju un prasmju attīstība, refleksija par profesionālajām attiecībām (Mg. soc.d. Evija Apine).
Supervīzijas galvenais mērķis ir indivīdu, komandu un organizāciju attīstība. Tā uzlabo indivīdu un komandu profesionālo dzīvi, ņemot vērā to lomas organizācijas kontekstā. Tā arī fokusējas uz darbinieku komunikācijas kvalitātes un sadarbības metožu nodrošināšanu un attīstību dažādās ar darbu saistītās situācijās. Supervīzija piedāvā arī atbalstu dažādu refleksiju un lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī grūtās profesionālās situācijās un konfliktos. Tā atbalsta uzdevumu, funkciju un lomu noskaidrošanu. Supervīzija palīdz tikt galā ar pārmaiņām, atrast inovatīvus risinājumus jauniem izaicinājumiem un sekmē mobinga un izdegšanas apkarošanu (Adjukovic et al., 2014).
Īsi skaidrojumi, kuri atklāj supervīzijas būtību:
- risinājumu meklēšana problēmsituācijām;
- supervizējamā profesionālo iemaņu attīstība;
- pieredzes, zināšanu un informācijas apmaiņa;
- atbalsts dažādu refleksiju un lēmumu pieņemšanas procesos;
- tiesisko un ētisko aspektu pārraudzīšana;
- refleksija par darbu un profesionālo un psihosociālo kompetenču attīstība;
- lomu savijumu izpētīšana;
- uz praksi vērsts reflektēšanas un rīcības modelis;
- profesionālo kompetenču attīstīšana;
- profesionālo situāciju piemērotas pārvarēšanas risinājumi un to pielietošana profesionālajā ikdienā;
- izdegšanas mazināšanas pasākums;
- profesionālā darba kvalitātes nodrošināšana un uzlabošana;
- atbalsts pārmaiņu procesos;
- telpa jaunām daudzpusīgām rīcības iespējām;
- inovatīvu risinājumu atrašana jauniem izaicinājumiem;
- orientācija uz cilvēku, profesionālo uzdevumu un organizāciju savstarpējo mijiedarbību;
- refleksija par profesionālo funkcionēšanu kompleksās situācijās;
- indivīdu, komandu un organizāciju attīstība; indivīdu un komandu profesionālās dzīves uzlabošana; atbalsts grūtās profesionālās situācijās un konfliktos;
- komunikācijas kvalitātes un sadarbības metožu apgūšana;
- atbalsts uzdevumu, funkciju un lomu noskaidrošanai;
- mācīšanās labāk saprast sevi; profesionālās prakses vadības spēju un humanitātes veicināšana; reflektīva un nepārtraukta mācīšanās.
(Supervīzija: teorija, pētījumi, prakse, RSU, 2017, dr. psych. K. Mārtinsone, dr. psych. S. Mihailova)